Variation of spring barley agronomic traits significant for adaption to climate change in latvian breeding programmes

• Published in: Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B, Natural Sciences Natural Sciences, 2012-01, Vol.66 (1-2), p.30-35
• Main Authors: Bleidere, Māra, Mežaka, Ieva, Legzdiņa, Linda, Grunte, Ilze, Beinaroviča, Indra, Rostoks, Nils
• Format: Article
• Language: English
• Subjects: agronomic traits; Airborne microorganisms; Barley; Climate change; Genotypes; heritability; hulled and hulless; Plant breeding; Spring; spring barley; variation
• ISSN: 1407-009X; 2255-890X
• DOI: 10.2478/v10046-011-0043-z

Breeding programmes have been recently challenged by climate change. Spring barley (Hordeum vulgare L.) yield, phenological traits (days to heading, length of filling period and days to maturity) and resistance to powdery mildew and net blotch, which are influenced by the rising temperature and precipitation, along with threshability in hulless, were evaluated and their genetic and environmental variability were determined. One hundred and ninety spring barley genotypes were studied, including 129 hulless genotypes and 61 hulled genotypes. The genotypes were grown in the State Stende Cereal Breeding Institute and State Priekuļi Plant Breeding Institute for three seasons during 2007-2009. Broad-sense heritability estimated on the basis of genotypical and phenotypical variances for all traits of hulled barley varied from 31 to 98, and 42 to 98% for hulless barley. For both types of barley the highest heritability was observed for days to heading, filling period and days to maturity. Despite the relatively high estimated heritability for all traits, nevertheless, location, year and interaction of genotype and environment were also been significant for all traits. Globālās klimata pārmaiņas ir jauns izaicinājums arī Latvijas vasaras miežu (Hordeum vulgare L.) selekcijas programmās. Pētījumā izvērtēta graudu ražas, fenologisko pazīmju, veldrēšanās, infekcijas pakāpes ar miltrasu un tīklplankumainību, graudu kuļamības mainība un šo pazīmju iedzimstamība 129 plēkšņainajiem un 61 kailgraudu genotipam no Latvijas miežu selekcijas un kolekcijas materiāla. Lauka izmēginājumi iekārtoti Valsts Priekuļu Laukaugu selekcijas institūtā un Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūtā no 2007. līdz 2009. gadam. Visu izvērtēto faktoru (šķirne, gads, vieta) un to mijiedarbības ietekmes īpatsvars uz pazīmju mainību bija būtisks. Pazīmju iedzimstamība variēja no 31 līdz 98% plēkšņainajiem miežiem, no 42 līdz 98% kailgraudu miežiem. Gan plēkšņainajiem, gan kailgraudu miežiem augstākā iedzimstamība bija fenologiskajām pazīmēm — vegetācijas perioda garumam, perioda garumam no sējas līdz plaukšanai, un perioda garumam no plaukšanas līdz pilngatavībai.