Arterial Stiffness Measured by Pulse Wave Velocity in Patients with Early Sepsis / Artēriju Cietība Un Pulsa Viļņa Izplatīšanās Ātrums Pacientiem Ar Agrīnu Sepsi

• Published in: Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B, Natural Sciences Natural Sciences, 2014-12, Vol.68 (5), p.237-241
• Main Authors: Kazūne, Sigita, Grabovskis, Andris, Strīķe, Eva, Vanags, Indulis
• Format: Article
• Language: English
• Subjects: arterial stiffness; endothelium; inflammation; sepsis; Wave velocity
• ISSN: 1407-009X; 2255-890X; 1407-009X
• DOI: 10.2478/prolas-2014-0030

Sepsis is characterised by massive inflammatory response, which can affect vascular function. This study was designed to assess the impact of early severe sepsis and septic shock on arterial stiffness and the relationship of this impact to outcome. Twelve patients with severe sepsis and 22 with septic shock were included in the study. We measured carotid to femoral and carotid to radial pulse wave velocity (PWV), an index of aortic and brachial arterial stiffness, in patients with early severe sepsis and septic shock within 24 hours of admission to intensive care unit and repeatedly after 48 hours. No difference was observed between patients with severe sepsis and septic shock regarding carotid to femoral PWV (11.7 ± 2.2 vs. 11.3 ± 3.6 m/s) and carotid to radial PWV (12.0 ± 3.8 vs. 9.5 ± 2.2 m/s). On 48 hour follow-up, PWV did not significantly differ between survivors and non-survivors. A positive, similar correlation occurred between PWV and pulse pressure in all patients (r = 0.35, p = 0.05), and there was a negative correlation between PWV and C-reactive protein levels (r = -0.43, p = 0.04). In conclusion, PWV is not affected by disease severity or prognosis. Sepse izraisa masīvu iekaisuma reakciju, kas var ietekmēt asinsvadu funkciju. Šī pētījuma mērķis ir noteikt pulsa viļņa izplatīšanās ātrumu (PVIĀ), artēriju cietības objektīvu rādītāju, un tā dinamiku pacientiem ar agrīnu smagu sepsi un septisku šoku un salīdzināt artēriju elastīgās īpašības ar sepses iznākumu. Pētījumā tika iekļauti 12 pacienti ar smagu sepsi un 22 pacienti ar septisku šoku. PVIĀ tika noteikts miega artērijas-femorālajā un miega artērijas-brahiālajā baseinā pirmajās 24 stundās pēc stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļā un atkārtoti pēc 48 stundām. PVIĀ pacientiem ar smagu sepsi un septisku šoku neatšķīrās ne miega artērijas-femorālajā (11.7 ± 2.2 vs. 11.3 ± 3.6 m/s), ne miega artērijas-brahiālajā baseinā (12.0 ± 3.8 vs. 9.5 ± 2.2 m/s ). Atkārtotā mērījumā pēc 48 stundām PVIĀ bija līdzīgs 25 izdzīvojušo un 9 neizdzīvojušo pacientu grupās. Pozitīvu korelāciju novēroja starp PVIĀ un pulsa spiedienu visās pacientu grupās (r = 0.35, p = 0.05 ). Zemāks PVIĀ korclēja ar augstāku C reaktīvā proteīna koncentrāciju (r = -0.43, p = 0.04). Pacientiem ar agrīnu sepsi PVIĀ ietekmē hemodinamiskie (pulsa spiediens) un iekaisuma (C reaktīvais olbaltums) faktori, bet ne slimības smagums vai prognoze.